bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 25.03.2019 | Vārda dienas: Ģedimins, Māra, Mare, Marita, Mārīte
LatviaLatvija

Dzīve pēc 25.maija. Vai pasākumu foto galerijas vairs nevarēs brīvi publicēt?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BN

Pēc populāra koncerta, plašas konferences vai sporta pasākuma apmeklējuma daudziem no mums patīk klikšķināt fotogrāfiju galerijas portālos un sociālajos tīklos, lai apskatītu pasākuma viesus. No šā gada 25.maija, kad spēkā stāsies Vispārējā datu aizsardzības regula (GDPR), situācija vairs nebūs tik viennozīmīga – proti, ja persona nebūs piekritusi, tad tās foto vairs nebūs tik vienkārši publicēt. Tomēr attēlu publicēšanu žurnālistikas vajadzībām jaunajam regulējumam nevajadzētu ietekmēt.

«Nē, GDPR stāšanās spēkā nenozīmē, ka pasākumus vairs nevarēs fotografēt un iegūtos attēlus nedrīkst publicēt. Taču, tā kā regulas būtība ir aizsargāt cilvēku privātumu, tad pasākumu organizatoriem būs jāņem vērā vairāki apstākļi, galvenokārt, pasākuma konteksts un personas piekrišana,» uzsver zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāte Ieva Andersone.

GDPR ietekmēs visus uzņēmumus, arī radošā, mediju un komunikācijas industrija nav izņēmums. Par to, kas pēc GDPR stāšanās spēkā jāņem vērā, organizējot publiskus pasākumus, publicējot attēlus sociālajos tīklos vai citās vietnēs, stāsta Sorainen zvērināta advokāte Ieva Andersone un IT uzņēmuma Squalio produktivitātes risinājumu speciālists Kristaps Sedols:

– Pirmkārt, brīvi publicējami ir attēli, kuros nav iespējams identificēt konkrētu personu. Piemēram, kopskati ar daudziem cilvēkiem, grupu bildes, pasākuma norises vieta, roka, kas tur krūzi, karti, utt.

– Otrkārt, pasākuma vadītāju, moderatoru, lektoru, mūziķu bildes var publicēt, ja pirms tam ir saņemta viņu piekrišana. Tie, kas ir saistīti ar koncertu rīkošanu vai atspoguļošanu, labi zina, ka pasaulslaveni mūziķi bieži vien neļauj fotografēt visu pasākumu, bet vien kādu tā daļu vai nosaka kārtību, kādos gadījumos drīkst izmantot koncertā uzņemtās bildes. GDPR prasības savā būtībā ir ļoti līdzīgas, vienīgā atšķirība – tās attiecas uz jebkuru apmeklētāju, skaidro Andersone.

– Treškārt, var publicēt to personu attēlus, kuras ir piekritušas fotografēties.

– Ceturtkārt, paliek spēkā attēlu izmantošana žurnālistikas vajadzībām, ja tas tiek darīts ar mērķi publicēt informāciju, kas skar sabiedrības intereses. Šādu izņēmumu paredz topošais Personas datu apstrādes likums, kas konkretizēs dažus GDPR noteikumus Latvijā. Tāpat izņēmumi paredzēti par datu apstrādi (ietverot arī fotogrāfijas, ciktāl tās ir personas dati) akadēmiskām, mākslinieciskām vai literārām vajadzībām.

«Manuprāt, publisko pasākumu organizatoriem lielākais izaicinājums būs izveidot visiem labi saprotamu un arī ērtu sistēmu, kas ļauj, pirmkārt, iegūt apmeklētāju piekrišanu fotografēšanai un attēlu tālākai izmantošanai un, otrkārt, jebkuram cilvēkam skaidri un identificējami paust savu nevēlēšanos tikt nofotografētam tā, lai citi viņu spētu identificēt,» saka Andersone. Savukārt medijiem jāizvērtē, vai attēla publicēšana patiešām kalpo sabiedrības interesēm un žurnālistikas vajadzībām.

Tādējādi gan pasākuma informatīvajos materiālos, gan, iespējams, arī uz biļetēm vai dalībnieka kartēm būtu jānorāda, ka tajā notiks fotografēšana un attēli pēc tam tiks publicēti sociālajos tīklos vai citās publiski pieejamās vietnēs. Lai izvairītos no situācijas, kad cilvēks jūtas «spiests piekrist» fotografēšanai, vēlams šo piekrišanu nošķirt no tās, kas nepieciešama, lai vispār apmeklētu pasākumu.

«Piemēram, dodoties ballēties uz klubiņu, ja vien esat atbilstošā vecumā, jums nevarētu liegt ieeju tikai tāpēc, ka jūs nevēlaties, lai jūs fotografē. Proti, kluba īpašnieki var informēt jūs, ka izklaides vietā notiks fotografēšana, taču jums aizvien ir tiesības lūgt, lai jūs nefotografē vai lai attēli ar jums nekur neparādās publiski,» tā norāda eksperte.

Tā kā arī mediju pārstāvji itin bieži piedalās un fotografē dažādus publiskus pasākumus, tad arī uz medijiem attiecas pienākums ievērot līdzsvaru starp personas datu apstrādes principiem un vārda brīvību, kad personas datu apstrāde tiek veikta žurnālistikas mērķiem. Piemēram, liels izaicinājums varētu būt saprast, vai sabiedrībā pazīstamu personu slepena fotografēšana un attēlu publicēšana vienmēr patiešām kalpo sabiedrības interesēm. «Arī medijiem būtu ļoti ieteicams līdz 25.maijam veikt iekšējo juridisko dokumentu, IT sistēmu un procedūru auditu, lai saprastu, kā ir strādāts līdz šim un kas ir jāmaina līdz brīdim, kad GDPR stājas spēkā,» uzsver Andersone.

Ikvienai organizācijai, kas plāno vai regulāri rīko publiskus pasākumus, Andersone iesaka izveidot tieši šim nolūkam paredzētas Datu apstrādes politikas un Iekšējo vadlīniju sadaļas, jo tas ļaus precīzāk ievērot GDPR prasības un jau iepriekš izstrādāt rīcības modeļus dažādām situācijām. Tad darbinieki zinās, kas tiem ir jādara, kuros gadījumos un kādā veidā jāprasa personu piekrišana. Jāpiebilst, ka Sorainen kopā ar Squalio ir izveidojuši produktu GDPR Ready, kas palīdz uzņēmumiem sagatavoties GDPR prasībām, tostarp skatot juridiskos un IT procesus kopsakarībā ar uzņēmuma darbības specifiku.

Svarīgi nodefinēt tos potenciālo apmeklētāju datus, kas ir vitāli nepieciešami pasākuma veiksmīgai norisei, piemēram, vārds, uzvārds, e-pasts – rēķina nosūtīšanai vai ārkārtas saziņai; identificēt darbiniekus, kuriem ir nepieciešama piekļuve šiem datiem (grāmatvedei – rēķina izrakstīšanai, organizatoram – informācijas nosūtīšanai); nodrošināt to drošu glabāšanu pēc pasākuma, un, visbeidzot, korekti uzturēt to kontaktu datu bāzi, kuri ir piekrituši arī turpmāk saņemt sūtījumus.

Savukārt par to, kas jāzina privātpersonai, Sorainen  pārstāvji atzīmē: «Ja pēc 25.maija manāt savu seju publiska (tas neatteicas uz privātiem draugu vai draugu draugu organizētiem pasākumiem) pasākuma foto galerijā sociālajos tīklos vai citā vietnē, jūs skaidri zināt, ka nebijāt informēts par fotografēšanu, nedevāt tam savu piekrišanu un jūs pavisam noteikti nevēlējāties šīs foto publiskošanu, tad jums ir visas tiesības sazināties ar pasākuma organizatoru un lūgt izņemt fotogrāfijas no attiecīgās vietnes. Tās ir jūsu tiesības.»


Pievienot komentāru

Apstiprina izmaiņas dzīvnieku produktu tirdzniecības nosacījumos ES starpā

Valdība otrdien, 10.jūlijā, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par veterinārajām prasībām, kontroli un uzraudzību dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Vecāķos atrastas zilaļģes – iesaka nepeldēties

Saistībā ar strauju zilaļģu savairošanos Vecāķu pludmalē, pašvaldība aicina iedzīvotājus pagaidām atturēties no peldēšanās, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Aira Šmelde.

Investori ir optimistiski – biržu indeksi un naftas cenas kāpj

Akciju cenas pasaules biržās otrdien, 10.jūlijā, pieauga, ko veicināja investoru optimisms par gaidāmo firmu darbības rezultātu sezonu, sevišķi Savienotajās Valstīs.

Šovasar piektais Āfrikas cūku mēris konstatēts mājas cūkām Brocēnu novadā

Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma gadījums konstatēts piemājas saimniecībā Brocēnu novada Blīdenes pagastā. Slimība skārusi novietni ar piecām cūkām.

KNAB nesaskata noziegumu Mamikina apgalvojumā par Ušakova palīdžu fiktīvu nodarbināšanu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nesaskata iespējamu noziegumu Eiropas Parlamenta deputāta Andreja Mamikina apgalvojumā, ka Rīgas domē bijušas darbinieces, kuras skaitījās galvaspilsētas mēra Nila Ušakova palīdzes, bet patiesībā strādāja pie Mamikina

Strauji pieaug rakšanas darbu laikā izraisītu elektrotīkla bojājumu skaits

Šogad AS Sadales tīkls ir reģistrējusi 346 saimniecisko darbu veicēju izraisītus elektrotīkla bojājumus un, salīdzinot ar 2017.gada pirmo pusgadu, par 50% pieaudzis dažādu rakšanas un būvniecības darbu laikā bojātu kabeļu līniju skaits.

Pusotras nedēļas laikā 54 cilvēki lūguši pārskatīt centralizēto eksāmenu vērtējumus

Pusotras nedēļas laikā 54 eksāmenu kārtotāji lūguši pārskatīt rezultātus valsts pārbaudījumos, norāda Valsts izglītības satura centrā.

Skycop: Aviokompāniju streiki pieņemas spēkā; zaudējumi sasniedz sešus miljardus

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2018.gads avionozarei līdz šim nav bijis ne tuvu tik veiksmīgs. Šogad palielinājušās gan degvielas cenas, gan pieaudzis streiku skaits, kas Eiropas lidsabiedrībām rada aizvien lielākas problēmas.

NBS: Latvijas armijai tuvākajos gados svarīgi būs labi apmācīti karavīri

Latvijas armijai tuvākajā nākotnē svarīgākā būs nemitīga modernizācija un labi sagatavoti karavīri, tā Latvijas armijas 99.dzimšanas dienas rītā intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norāda Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Bankā: Cik lielu algu jāmaksā, lai varētu cerēt uz darbinieku

Uzņēmēju noskaņojums Latvijā pēdējā gada laikā ir stabils – liecina bankas Citadele un SKDS veiktais pētījums Citadele Index. Uzņēmēju noskaņojuma indeksa vērtība ir 51,47 punkti, kas liecina par piesardzīgu optimismu.

Gada inflācija sasniegusi 2,8%; degvielas cenām kāpums par 17,5%

Vidējais patēriņa cenu līmenis šī gada jūnijā, salīdzinot ar 2017.gada jūniju, palielinājies par 2,8% Precēm cenas pieauga par 2,5% un pakalpojumiem – par 3,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Šogad pļaujas laiks Latvijā plānojas divas nedēļas agrāk nekā ierasts

Ziemas mieži jau sasnieguši gatavības stadiju un līdzko pāries nokrišņi, uzsāksies ražas novākšana. Šogad pļaujas laiks Latvijā plānojas divas nedēļas agrāk nekā ierasts, secina lauksaimniecības uzņēmuma Baltic Agro speciālisti.

Izmaiņas 5.tramvaja un 5T.autobusa kustības maršrutā

Saistībā ar tramvaja sliežu nomaiņu Slokas ielas un Jūrmalas gatves krustojumā no šī gada 11.jūlija būs izmaiņas 5.tramvaja maršrutā, ziņo SIA Rīgas satiksme Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Baiba Bartaševiča.

Ekonomikas ministrija brīdina 62 OIK saņēmējus par nodokļu parādiem

Izteikti brīdinājumi par nodokļu parādiem 62 komersantiem, kuriem piešķirtas tiesības tirgot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, BNN informē Ekonomikas ministrijā.

IDB lūdz apsūdzēt PMLP amatpersonu par fiktīvas laulības organizēšanu

Iekšējās drošības birojs ierosinājis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonu par fiktīvas laulības organizēšanu.