bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 18.03.2019 | Vārda dienas: Adelīna, Ilona
LatviaLatvija

Lieta pret Rimšēviču sākta pēc divu Trasta komercbankas akcionāru iesniegumiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Viorika Jirgena

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lietu pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu sāka pēc divu, vārdā nenosauktu AS Trasta komercbanka (TKB) akcionāru iesnieguma, šodien preses brīfingā paziņoja lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena.

Viņa uzsvēra, ka abi akcionāri lietā figurē kā kukuļdevēji, taču ir atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča jau 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsās pie Rimšēviča, aicinot palīdzību citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasīja 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās – viena pirms FKTK lēmuma pieņemšanas, savukārt otru pēc tam.

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedza konsultācijas TKB akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tika sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevās ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bija labvēlīgi TKB, vienlaicīgi ar tiem tika pieņemti arī lēmumi, kas bija nelabvēlīgi. Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedza prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bija starpnieka loma, kurš saņēma 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana tika veikta skaidrā naudā.

Pēc tam, kad abi akcionāri vērsās KNAB, tika ierosināta lieta un operatīvo darbību rezultātā Rimšēvičs un Martinsons tika aizturēti, un tika veiktas kratīšanas un citas operatīvās darbības, skaidroja Jirgena. Viņa norādīja, ka līdz brīdim, kad jūnija vidū lieta tika nodota prokuratūrai, viens no apsūdzētajiem bija izvēlējies nesniegt liecības, taču tagad ir iesniedzis dažādus ar lietu saistītus materiālus. Tāpat Jirgena norādīja, ka kopš lietas nonākšanas prokuratūrā ir iegūti jauni pierādījumi, kas prokuratūras ieskatā apstiprina kukuļošanas faktu.

Prokurore uzsvēra, ka izmeklēšanas gaitā tika izmantoti KNAB 2013.gadā iegūtie operatīvie materiāli, kuros bija noklausītas vairākas sarunas. Viņa piebilda, ka lieta, kuras gaitā tika iegūti šie materiāli ir slepena, tādēļ arī viņai nav plašākas informācijas par to kādēļ jau toreiz netika veiktas cita veida operatīvās darbības.

Jirgena arī uzsvēra, ka nevar prognozēt, cik ilgs laiks paies, lai minētajā lietā notiku tālāka virzība, bet viņa piebilda, ka Martinsons un Rimšēvičs ir lūguši laiku līdz augustam, lai iesniegtu rakstveida liecības. Tāpēc prokurore izteica cerību, ka aktīvāka lietas virzība varētu notikt līdz šī gada beigām.

Jau ziņots, ka Rimšēvičam apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļņemšanu. Arī Martinsonam inkriminēta Krimināllikuma 320.panta ceturtā daļa, taču viņš tiek apsūdzēts kukuļņemšanas atbalstīšanā. Par šo pārkāpumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

BNN jau ziņoja, ka KNAB 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai krimināllietas materiālus pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu.

Kriminālprocesā, kas 18.jūnijā saņemts no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ar lūgumu uzsākt divu personu – Rimšēviča un Martinsona – kriminālvajāšanu, šī gada 28.jūnijā ir pieņemti divi lēmumi, ar kuriem ir uzsākta šo abu personu kriminālvajāšana, BNN jau iepriekš informēja Ģenerālprokuratūras Sabiedrisko attiecību speciāliste Una Reķe.

Latvijas Bankas amatpersonu jeb Rimšēviču lūgts apsūdzēt par kukuļņemšanu, bet fizisko personu jeb Martinsonu – par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

KNAB paziņojumam par lietas nosūtīšanu prokuratūrai ir pievienota infografika ar nozieguma shēmu, taču tajā nav simbolu atšifrējuma. Vienīgā skaidrā norāde ir, ka lieta ir saistīta ar Trasta komercbanku (TKB). KNAB uzsvēra, ka plašāku paskaidrojumu pašlaik nebūs, jo procesa virzītājs tagad ir Ģenerālprokuratūra.

No KNAB publicētās infografikas var noprast, ka Rimšēvičs, iespējams, izdarījis spiedienu uz Finanšu kapitāla tirgus komisiju (FKTK) saistībā ar TKB likvidācijas procesu. Šajā noziedzīgajā darbībā, iespējams, iesaistīts arī Martinsons, kurš savukārt izdarījis spiedienu uz TKB pārstāvjiem, pretī saņemot maksājumu un, iespējams, tālāk to novirzot LB vadītājam. Procesā šķietami bijušas iesaistītas vēl divas uzticības personas – viena no Rimšēviča, bet otra – no bankas puses. Iespējams, mazāku daļu kukuļa no TKB Rimšēvičs varētu būt saņēmis apmaksāta ceļojuma veidā.

Jau ziņots, ka Rimšēvičs februārī tika atzīts par aizdomās turēto KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots Martinsons. Uzņēmējam ir piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Rimšēvičam ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi – drošības nauda, aizliegums ieņemt bankas prezidenta amatu, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.

Rimšēvičs iepriekš preses konferencē apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu. Viņa pienākumus pašlaik pilda Rimšēviča vietniece Zoja Razmusa.

Rimšēvičs Eiropas Savienības tiesā prasa atzīt, ka viņam no KNAB lēmuma par drošības līdzekļu piemērošanu izrietošie ierobežojumi pildīt Eiropas Centrālās bankas Padomes locekļa funkcijas un tiesības ir piemēroti prettiesiski.


Pievienot komentāru

Apstiprina izmaiņas dzīvnieku produktu tirdzniecības nosacījumos ES starpā

Valdība otrdien, 10.jūlijā, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par veterinārajām prasībām, kontroli un uzraudzību dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Vecāķos atrastas zilaļģes – iesaka nepeldēties

Saistībā ar strauju zilaļģu savairošanos Vecāķu pludmalē, pašvaldība aicina iedzīvotājus pagaidām atturēties no peldēšanās, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Aira Šmelde.

Investori ir optimistiski – biržu indeksi un naftas cenas kāpj

Akciju cenas pasaules biržās otrdien, 10.jūlijā, pieauga, ko veicināja investoru optimisms par gaidāmo firmu darbības rezultātu sezonu, sevišķi Savienotajās Valstīs.

Šovasar piektais Āfrikas cūku mēris konstatēts mājas cūkām Brocēnu novadā

Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma gadījums konstatēts piemājas saimniecībā Brocēnu novada Blīdenes pagastā. Slimība skārusi novietni ar piecām cūkām.

KNAB nesaskata noziegumu Mamikina apgalvojumā par Ušakova palīdžu fiktīvu nodarbināšanu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nesaskata iespējamu noziegumu Eiropas Parlamenta deputāta Andreja Mamikina apgalvojumā, ka Rīgas domē bijušas darbinieces, kuras skaitījās galvaspilsētas mēra Nila Ušakova palīdzes, bet patiesībā strādāja pie Mamikina

Strauji pieaug rakšanas darbu laikā izraisītu elektrotīkla bojājumu skaits

Šogad AS Sadales tīkls ir reģistrējusi 346 saimniecisko darbu veicēju izraisītus elektrotīkla bojājumus un, salīdzinot ar 2017.gada pirmo pusgadu, par 50% pieaudzis dažādu rakšanas un būvniecības darbu laikā bojātu kabeļu līniju skaits.

Pusotras nedēļas laikā 54 cilvēki lūguši pārskatīt centralizēto eksāmenu vērtējumus

Pusotras nedēļas laikā 54 eksāmenu kārtotāji lūguši pārskatīt rezultātus valsts pārbaudījumos, norāda Valsts izglītības satura centrā.

Skycop: Aviokompāniju streiki pieņemas spēkā; zaudējumi sasniedz sešus miljardus

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2018.gads avionozarei līdz šim nav bijis ne tuvu tik veiksmīgs. Šogad palielinājušās gan degvielas cenas, gan pieaudzis streiku skaits, kas Eiropas lidsabiedrībām rada aizvien lielākas problēmas.

NBS: Latvijas armijai tuvākajos gados svarīgi būs labi apmācīti karavīri

Latvijas armijai tuvākajā nākotnē svarīgākā būs nemitīga modernizācija un labi sagatavoti karavīri, tā Latvijas armijas 99.dzimšanas dienas rītā intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norāda Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Bankā: Cik lielu algu jāmaksā, lai varētu cerēt uz darbinieku

Uzņēmēju noskaņojums Latvijā pēdējā gada laikā ir stabils – liecina bankas Citadele un SKDS veiktais pētījums Citadele Index. Uzņēmēju noskaņojuma indeksa vērtība ir 51,47 punkti, kas liecina par piesardzīgu optimismu.

Gada inflācija sasniegusi 2,8%; degvielas cenām kāpums par 17,5%

Vidējais patēriņa cenu līmenis šī gada jūnijā, salīdzinot ar 2017.gada jūniju, palielinājies par 2,8% Precēm cenas pieauga par 2,5% un pakalpojumiem – par 3,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Šogad pļaujas laiks Latvijā plānojas divas nedēļas agrāk nekā ierasts

Ziemas mieži jau sasnieguši gatavības stadiju un līdzko pāries nokrišņi, uzsāksies ražas novākšana. Šogad pļaujas laiks Latvijā plānojas divas nedēļas agrāk nekā ierasts, secina lauksaimniecības uzņēmuma Baltic Agro speciālisti.

Izmaiņas 5.tramvaja un 5T.autobusa kustības maršrutā

Saistībā ar tramvaja sliežu nomaiņu Slokas ielas un Jūrmalas gatves krustojumā no šī gada 11.jūlija būs izmaiņas 5.tramvaja maršrutā, ziņo SIA Rīgas satiksme Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Baiba Bartaševiča.

Ekonomikas ministrija brīdina 62 OIK saņēmējus par nodokļu parādiem

Izteikti brīdinājumi par nodokļu parādiem 62 komersantiem, kuriem piešķirtas tiesības tirgot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, BNN informē Ekonomikas ministrijā.

IDB lūdz apsūdzēt PMLP amatpersonu par fiktīvas laulības organizēšanu

Iekšējās drošības birojs ierosinājis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonu par fiktīvas laulības organizēšanu.