bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 25.03.2019 | Vārda dienas: Ģedimins, Māra, Mare, Marita, Mārīte
LatviaLatvija

Stepaņenko: «Ļoti gribētos, lai valdībai būtu stingrāks mugurkauls»; 13.Saeimas cīņa ar nabadzību

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 2 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko

«Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) vienkārši pateicās amerikāņu kolēģiem par FinCen ziņojumu, taču viņam kā sevi cienošas valsts pārstāvim būtu bijis nekavējoties jāiegūst visi paskaidrojumi, pierādījumi un uzvārdi, kas figurē šajās aizdomās. Viņš tos nav saņēmis vēl tagad, tādēļ es nesaprotu, kas patiesībā vada mūsu valsti,» saka Jūlija Stepaņenko, 12.Saeimas opozīcijas deputāte, intervijā ar BNN.

Stepaņenko uzskata, ka reizēm tiek aizmirsts, ka tieši Latvija ir «mūsu zeme» un tās iedzīvotāji ir tie, kam jākalpo, nevis Briseles pavēlēm un aizokeāna mājieniem.

«Nav tā, ka opozīcijai vienmēr gribas tikai kritizēt, opozīcijai gribas pārliecināties arī par to, ka valdība strādā labi. Ļoti gribētos sajust lepnumu par valdību – kāds no mūsu valsts vīriem ir spējis rīkoties valstiski un ir spējis pastāvēt par Latvijas interesēm,» uzsver Stepaņenko, norādot uz ministru prezidenta reakciju uz FinCen ziņojumu.

Jautāta par to, uz ko 13.Saeimai būs jāfokusējas, Stepaņenko atbild, ka, visticamāk, būs jācīnās par Latvijas izdzīvošanu, būs jācīnās ar nabadzību. «Var sanākt arī tā, ka mums atkal būs jāsavelk jostas un jādomā, kā izdzīvot. Jo aizbraukušo skaits turpina turēties stabils, bet plāna, kā viņus ataicināt mājās, nav.»

Viņa apgalvo, ka būtisks faktors ir arī ABLV Bank slēgšana, jo ienākumi nodokļos sarūk aptuveni par 20 miljoniem gadā. Stepaņenko izsaka cerību, ka tā ir pēdējā banka, kura tika slēgta. «Tāpat arī uz 2020.gadu Eirofondu finansējums tiks pamatīgi samazināts. Līdz šim īstenotie projekti veicināja gan ekonomikas izaugsmi, gan deva darbaspēku.»

Jāatzīmē, ka pretēju viedokli intervijā Latvijas Radio iepriekš paudis korporatīvo finanšu uzņēmuma Prudentia partneris Ģirts Rungainis, norādot, ka ABLV Bank pašlikvidācijas process būs ieguvums Latvijas ekonomikai: «Tā kā ABLV Bank klienti pamatā ir ārvalstnieki, tā nav Latvijas ekonomikai sistēmiski svarīga banka.»

Tikmēr Stepaņenko kā vēl vienu drūmu apstākli ekonomikā, kas varētu ietekmēt Latvijas nākotni, min Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Deputāte norāda, ka, ņemot vērā Brexit, ir radies iztrūkums Eiropas Savienības budžetā un Latvijas pārstāvji ir solījuši veikt lielākas iemaksas kopējā Eiropas budžetā. «Būs kaut kas ļoti rūpīgi jāizdomā, kur mēs tam visam ņemsim naudu,» saka Stepaņenko.

«Šadurskis nāk pie vēlētājiem ar cauru maisu, pārejot uz mācībām vidusskolā tikai latviešu valodā»

«Man šķiet, ka tas ir ļoti politisks gājiens, kuru ministrs īstenoja, tuvojoties vēlēšanām,» vērtē Stepaņenko.

BNN jau ziņoja, ka arī citi Saskaņas pārstāvji uzskata reformu par politisku gājienu: «Šadurskis tieši pateica, ka ar Krieviju šāda līguma [Eiropas Padomes Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību] nav un nebūs, kamēr Krievija neatgriezīs Krimas pussalu Ukrainai. Līdz ar to ir skaidri redzams, ka grozījumi izglītības likumos nav nekādā veidā saistīti ar izglītības kvalitāti vai likumā deklarētajiem mērķiem, bet gan ir prasts, politisks gājiens.»

Jānorāda, ka 22.martā Saeima trešajā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas vidusskolas posmā paredz pakāpeniski pāriet uz mācībām valsts valodā.

«Šī konkrētā reforma ir ļoti smaga, ļoti sāpīga. Tāpēc, lai viņam paliktu politiskais kapitāls, vēlētājiem tika likta priekšā šī te valodas reforma skolās, kura ministram acīmredzot ir atspēlējusies ļoti pozitīvi. Arī visi vecāku un dažādu politiķu, un dažādu sabiedrisko organizāciju protesti šajā gadījumā ministram ir nākuši tikai par labu,» uzskata Stepaņenko.

Iepriekš gan tika ziņots, ka Kučinskis dažas dienas pēc priekšlikuma prezentēšanas (oktobrī) uzsvēra, ka jautājums būtu jāatrisina līdz februārim, lai to nevarētu izmantot kā instrumentu priekšvēlēšanu kampaņām.

Stepaņenko uzskata, ka valstiskā audzināšana krievu skolās ir ļoti augstā līmenī. «Ieejot krievu skolā, piemēram, 18.novembra priekšvakarā, es domāju, jūs neredzēsiet tik daudz skaistu, patriotisku zīmējumu kā varbūt latviešu skolās.» Deputāte apgalvo, ka krievu bērni ļoti labi saprot savu piederību Latvijai, ļoti lepojas ar to, ka ir Latvijas iedzīvotāji. «Viņu vienīgā vaina, Šadurska kunga acīs, ir tā, ka viņi mācās divās valodās.»

Tikmēr izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis reformu pamato ar: «Divkopienu sabiedrība ir šķērslis, nevis stimuls demokrātijai, labklājībai un spēcīgai valsts attīstībai, tāpēc mūsu pienākums ir rūpēties un radīt nosacījumus mazākumtautībām Latvijā pēc iespējas ātrāk un pilnvērtīgāk iejusties un integrēties latviskajā vidē.»

Arī Jurģis Klotiņš (NA), Rīgas domes opozīcijas deputāts, BNN paudis uzskatu, ka «ir jāveido kopējā valsts politika tā, lai mēs stiprinātu vienotu Latvijas nāciju, kura ir vienota uz latviešu valodas pamata. Latvija ir vienīgā valsts ar šādu valodu un kultūru, tāpēc tām vajadzētu būt prioritārām».

Vai šī gada vēlēšanās atkal būs «krievi par krieviem un latvieši par latviešiem»?

Igaunijā krievvalodīgie tiekot aktīvi informēti par visu, kas notiek valstī, viņu dzimtajā valodā. «Jā, pie mums šobrīd tas tiek uzskatīts par tādu sliktu toni, bet es redzu šajā tieši pozitīvo, jo šajā situācijā ir izveidojusies tāda sistēma, ka Igaunijas krievvalodīgie ir gandrīz visās Igaunijas partijās; nav tādas segregācijas, ka «krievi tikai par krieviem» un «igauņi par igauņiem». Tas ir veicinājis to, ka cilvēki koncentrējas uz konkrētām – sociālām un ekonomiskām – lietām,» pauž Stepaņenko.

«Vai Latvija nonāks līdz šādam modelim? Pagaidām tā neizskatās. Pagaidām izskatās, ka vēlēšanās izvēle tiks izdarīta par labu kādai konkrētai partijai, primāri skatoties uz nacionalitāti.»

Līdzīgu viedokli iepriekš par nevajadzīgiem nacionālajiem uzsvariem paudis «pretējās puses», Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, pārstāvis Klotiņš. Intervijā BNN viņš pauda cerību, ka politiskās partijas nobriedīs, pārkāpjot savas personīgās, vēsturiskās ambīcijas, un spēs vienoties par kopēju redzējums attiecībā uz likumdošanu dažādās valsts sfērās.

Stepaņenko skaidro, ka «ūdens uz tām dzirnavām» ir sarunas par sodiem par valsts oficiālās valodas nelietošanu. «Krieviem būs lielāka vēlme sev izvēlēties tādu spēku, kas «neabižos» viņus, tā teikt, kas neliks viņiem maksāt administratīvos sodus par to, ka varbūt viņi runā kādā darba vietā krieviski.»

Deputāte atzīmē, ka pirms 2014.gada, pirms «Ukrainas notikuma», sabiedrībai bija daudz lielākas izredzes uz lielāku saliedētību politiskas dimensijas ziņā nekā šobrīd. «Sabiedrība ir saliedēta, jo vienmēr, kad ir kāda nelaime vai kad ir kādi svētki, neviens nešķiro, vai tu esi krievs vai latvietis. Bet, ja mēs runājam par politiskiem spēkiem, tad diemžēl šajā gadījumā katrs tomēr izvēlas savu «kažoku».»

Par saliedētību un vēlētāju apvienošanu vairākkārt runājis arī Kustības Par! izpilddirektors Mārtiņš Staķis. BNN intervijā viņš norādīja: «Mēs zinām, ka Latvijā ir cilvēki, kas skatās neatkarīgo Krievijas telekanālu TV Doždj un uzskata, ka Latvija ir kolosāla zeme. Šie mazākumtautības pārstāvji vēlas piederēt Eiropai, bet neviens ar viņiem nekomunicē. Mēs vēlamies ar viņiem runāt, tāpēc mūsu programmā ir šis nepilsoņu jautājums. Mums pirmajiem ir izdevies uzrunāt līdzpilsoņus, kuru balsis līdz šim bija monopolizējusi Saskaņa

Stepaņenko par Staķa redzējumu saka: «Jā, varbūt viņi [Kustība Par!] mēģinās Igaunijas variantu kaut kādā veidā iedzīvināt pie mums. Bet nu, cik viņi saņems tos mandātus, to arī laiks rādīs.» Politiķe ir pārliecināta, ka tāds spēks, kas tiešām varētu apvienot latviešus ar krieviem, ir nepieciešams.

«Igauņi šīs politiskās spēles ar nacionalitātēm ir ļoti veiksmīgi izbeiguši, bet varbūt kādam šeit, Latvijā, tas ir izdevīgi,» nosaka Stepaņenko.

Tikmēr neatbildēts paliek jautājums – vai vēlētāji atļaus, ka ar viņiem spēlē šīs «politiskās spēlītes»?


Pievienot komentāru

  1. alda teica:

    domaju ka visa pasreizeja valdibas pozicija esosie neko nedara tautas laba bet gan savu briseles un amerikas intreses tapec viniem butu jaaizliedz kndidet 13 saemas velesanas un ar likumu

  2. Psihs teica:

    Ko nu dirš,igaunijā nekas netiek pasniegts krievu valodā.jā ir radiostacijas krievu valodā bet tas ir privāts pasākums un lojāls valstij nevis kā pie mums naida kurināšanai pie tam tur mācības valsts skolās notiek valsts valodā.

  3. iveta teica:

    nepiedalos šajās peripetijās,bet patiešām šajā teritorijā ir pārlieku daudz iedzīvotāju,kuriem tā arī neiedeva pilsonību,bet ,kuriem kapiņos jau 2 paaudzes šajā Zemitē.
    Atbildēt1
    Ivete Kalniņašodien 11:19
    un tur nav kaut kas kārtībā,jo tie ir mūsu zemes iedzīvotāji,kuri te ir dzimuši,auguši un maksā nodokļus,arī izcili labi runā latviešu valodā…ko nevar teikt par lielu skaitu latvju jauniešiem,kuriem naciķu gājienu dēļ nav kaimiņzemes valodas zināšanu un tie nu ir kļuvuši par šīs situācijas ķīlniekiem,ja nevēlās aizbraukt uz uk un kur vēl nē,tad Rīgā daudz darbavietās ir nepieciešama arī krievu valoda,jo nebūs noslēpums,ka mūsu Latvija robežojās ar Krieviju…un tā būs Laiku Laikos,lai kā tas varētu nepatikt,jo mediji jau ir radījuši sajūtu,ka asv ir tepat,bet Krievija citā kontinentā.

Apstiprina izmaiņas dzīvnieku produktu tirdzniecības nosacījumos ES starpā

Valdība otrdien, 10.jūlijā, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par veterinārajām prasībām, kontroli un uzraudzību dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Vecāķos atrastas zilaļģes – iesaka nepeldēties

Saistībā ar strauju zilaļģu savairošanos Vecāķu pludmalē, pašvaldība aicina iedzīvotājus pagaidām atturēties no peldēšanās, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Aira Šmelde.

Investori ir optimistiski – biržu indeksi un naftas cenas kāpj

Akciju cenas pasaules biržās otrdien, 10.jūlijā, pieauga, ko veicināja investoru optimisms par gaidāmo firmu darbības rezultātu sezonu, sevišķi Savienotajās Valstīs.

Šovasar piektais Āfrikas cūku mēris konstatēts mājas cūkām Brocēnu novadā

Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma gadījums konstatēts piemājas saimniecībā Brocēnu novada Blīdenes pagastā. Slimība skārusi novietni ar piecām cūkām.

KNAB nesaskata noziegumu Mamikina apgalvojumā par Ušakova palīdžu fiktīvu nodarbināšanu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nesaskata iespējamu noziegumu Eiropas Parlamenta deputāta Andreja Mamikina apgalvojumā, ka Rīgas domē bijušas darbinieces, kuras skaitījās galvaspilsētas mēra Nila Ušakova palīdzes, bet patiesībā strādāja pie Mamikina

Strauji pieaug rakšanas darbu laikā izraisītu elektrotīkla bojājumu skaits

Šogad AS Sadales tīkls ir reģistrējusi 346 saimniecisko darbu veicēju izraisītus elektrotīkla bojājumus un, salīdzinot ar 2017.gada pirmo pusgadu, par 50% pieaudzis dažādu rakšanas un būvniecības darbu laikā bojātu kabeļu līniju skaits.

Pusotras nedēļas laikā 54 cilvēki lūguši pārskatīt centralizēto eksāmenu vērtējumus

Pusotras nedēļas laikā 54 eksāmenu kārtotāji lūguši pārskatīt rezultātus valsts pārbaudījumos, norāda Valsts izglītības satura centrā.

Skycop: Aviokompāniju streiki pieņemas spēkā; zaudējumi sasniedz sešus miljardus

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2018.gads avionozarei līdz šim nav bijis ne tuvu tik veiksmīgs. Šogad palielinājušās gan degvielas cenas, gan pieaudzis streiku skaits, kas Eiropas lidsabiedrībām rada aizvien lielākas problēmas.

NBS: Latvijas armijai tuvākajos gados svarīgi būs labi apmācīti karavīri

Latvijas armijai tuvākajā nākotnē svarīgākā būs nemitīga modernizācija un labi sagatavoti karavīri, tā Latvijas armijas 99.dzimšanas dienas rītā intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norāda Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Bankā: Cik lielu algu jāmaksā, lai varētu cerēt uz darbinieku

Uzņēmēju noskaņojums Latvijā pēdējā gada laikā ir stabils – liecina bankas Citadele un SKDS veiktais pētījums Citadele Index. Uzņēmēju noskaņojuma indeksa vērtība ir 51,47 punkti, kas liecina par piesardzīgu optimismu.

Gada inflācija sasniegusi 2,8%; degvielas cenām kāpums par 17,5%

Vidējais patēriņa cenu līmenis šī gada jūnijā, salīdzinot ar 2017.gada jūniju, palielinājies par 2,8% Precēm cenas pieauga par 2,5% un pakalpojumiem – par 3,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Šogad pļaujas laiks Latvijā plānojas divas nedēļas agrāk nekā ierasts

Ziemas mieži jau sasnieguši gatavības stadiju un līdzko pāries nokrišņi, uzsāksies ražas novākšana. Šogad pļaujas laiks Latvijā plānojas divas nedēļas agrāk nekā ierasts, secina lauksaimniecības uzņēmuma Baltic Agro speciālisti.

Izmaiņas 5.tramvaja un 5T.autobusa kustības maršrutā

Saistībā ar tramvaja sliežu nomaiņu Slokas ielas un Jūrmalas gatves krustojumā no šī gada 11.jūlija būs izmaiņas 5.tramvaja maršrutā, ziņo SIA Rīgas satiksme Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Baiba Bartaševiča.

Ekonomikas ministrija brīdina 62 OIK saņēmējus par nodokļu parādiem

Izteikti brīdinājumi par nodokļu parādiem 62 komersantiem, kuriem piešķirtas tiesības tirgot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, BNN informē Ekonomikas ministrijā.

IDB lūdz apsūdzēt PMLP amatpersonu par fiktīvas laulības organizēšanu

Iekšējās drošības birojs ierosinājis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonu par fiktīvas laulības organizēšanu.