bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 10.12.2018 | Vārda dienas: Guna, Judīte
LatviaLatvija

FOTO: XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki ir noslēgušies; organizatori tos vērtē kā izdevušos

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Aizvadīto XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku pasākumus nedēļas laikā apmeklējis aptuveni pusmiljons cilvēku, turklāt uzstādīts arī jauns noslēguma koncerta un sadziedāšanās nakts apmeklētāju skaita rekords. Organizētāji un operatīvo dienestu pārstāvji svētkus vērtē kā labi izdevušos – tie bijuši emocionāli piesātināti, bet vienlaikus arī mierīgi.

Kā pirmdien, 9.jūlijā, pēcsvētku preses konferencē pastāstīja Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča, svētku pasākumus nedēļas garumā apmeklēja kopskaitā ap pusmiljons cilvēku, bet tiešsaistē vēroja 514 117 cilvēki no Latvijas, Lielbritānijas, ASV, Vācijas un citām valstīm. Latvijas Televīzijas tiešraides vērojuši cilvēki 23 pasaules valstīs, bet platformas LMT straume tiešraides – 61 valstī.

Svētku noslēguma koncertā Zvaigžņu ceļā un tam sekojošajā sadziedāšanās pasākumā bija klāt 67 253 cilvēki, līdz ar to šis ir kļuvis par visu laiku apmeklētāko Dziesmu svētku pasākumu, atzīmēja svētku izpilddirektore.

Lūk, ieskats tajā, kā gāja noslēguma koncertos:

Viņa arī pastāstīja, ka svētku laikā kāda koriste no pasākuma norises vietas nogādāta slimnīcā, jo viņai sākušās dzemdības. «Vakar [svētdien] no rīta mēs šo informāciju saņēmām, ka Dziesmu svētku laikā koriste ir kļuvusi par māmiņu, un tas ir ļoti simboliski,» pauda Juhņēviča. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule preses konferencē apstiprināja, ka «dienests nogādāja māmiņu dzemdību namā laicīgi, un viss notika». Cipule gan dzemdību detaļas sīkāk nekomentēja, taču Juhņēviča apsolīja nākotnē uzmeklēt šo mazuli.

Kultūras ministre Dace Melbārde (VL–TB/LNNK) pēcsvētku preses konferencē pauda, ka aizvadītie Dziesmu un Deju svētki bija vieni no labākajiem šīs tradīcijas vēsturē. Viņa akcentēja, ka šie bija pirmie Dziesmu svētki, kuru finansējums bija skaidri zināms jau trīs gadus iepriekš, kas to plānošanu krietni atviegloja.

Tāpat Melbārde uzskata, ka aizvadītajos svētkos gūtā informācija un pieredze palīdzēs rīkot nākamos Dziesmu un Deju svētkus. «Mākslinieciski un organizatoriski ielikts ļoti labs pamats nākamajiem svētkiem 2023.gadā, svinot šīs tradīcijas 150 gadus. Nešaubīgi šis bija liels kultūras notikums,» sacīja Melbārde.

Viņa neslēpa, ka nākamajiem Dziesmu svētkiem nepieciešams cits biļešu tirdzniecības modelis. Pēc ministres domām, ideālais risinājums, protams, būtu biļetes piešķirt visiem latviešiem.

Arī Juhņēviča aizvadītos svētkus vērtēja kā izdevušos un atzīmēja, ka tie bijuši vērienīgi.

Deju lieluzveduma Māras zeme mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš norādīja, ka ceļš uz dejotāju centrālā pasākuma realizāciju bija samērā sarežģīts, un varbūt tieši tāpēc gan viņam gan dalībniekiem ir gandarījums un prieks par paveikto Daugavas stadionā.

Viņš arī norādīja, ka par lieluzvedumu Māras zeme un noslēguma koncertu Zvaigžņu ceļā tiks veiktas analīzes, kuras prezentēs konferencē rudenī. Daugavas stadionu Purviņš raksturoja kā vienīgo vietu Baltijas valstīs, kur iespējams sarīkot tāda mēroga svētkus dejai – skatītāji stadionā spēj visu redzēt, bet dalībniekiem ir platība programmas izdejošanai. Pēc viņa teiktā, šogad tika mainīta deju lieluzveduma forma – ierastām dejām līdzi nāca dejotāju dalība «blakus dejās», kas sarežģīja arī mēģinājumu procesu.

«18 150 ir līdz šim lielākais deju svētku dalībnieku skaits, kas virsvadītājiem uzlika ārkārtīgi lielu atbildību, un, pēc manām domām, tas izdevās. Darbojos Deju svētkos kopš 1998.gada, un šī reize atšķīrās arī ar to, ka dalībnieki bija ļoti sagatavojušies, ļaujot mums lietas darīt ātri, pat ātrāk nekā grafikā bija paredzēts,» uzsvēra Purviņš.

Savukārt noslēguma koncerta Zvaigžņu ceļā mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Klišāns pauda prieku par virsdiriģentu, Goda virsdiriģentu un koristu paveikto, savukārt komentāros par kopējo māksliniecisko izpildījumu bija samērā skops, sakot: «Atšķirībā no jaunievedumiem, asaras cilvēku acīs nemainās. Tās ataino patieso saviļņojumu nedēļas garumā un noslēguma koncertā. Es domāju, ka dziesma šorīt klusē. Man liekas, ka jāļauj cilvēkiem izgulēties, saprast, kas noticis. Gan jau kaut kad, ja būs vajadzība, parunāsim sīkāk par šo tēmu.»

Valsts policijas (VP), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) amatpersonas aizvadītos Dziesmu un Deju svētkus nodēvēja par ļoti mierīgiem.

VP vadītājs Ints Ķuzis norādīja, ka svētku laikā gandrīz nemaz netika dzirdēts nekas par policijas darbībām, kas nozīmē, ka VP savu darbu paveikusi augstā līmenī. Viņš arī uzsvēra, ka drošība bija policijas un citu drošības dienestu augstākā prioritāte. Ķuzis skaidroja, ka darba organizācijā iesaistījās apmēram desmit dažādi drošības dienesti, tostarp Drošības policija, Militārā policija un Zemessardze. Ķuzis īpaši izcēla veiksmīgi izveidoto komandas ķēdi, kas ļāva ātri reaģēt uz jebkādām situācijām un atrisināt tās, pirms šīs situācijas kļuva par lielākām problēmām.

Ķuzis arī norādīja, ka šādu rīcības ķēžu izveide ir nepieciešama dažādu krīzes situāciju risināšanā. Viņš norādīja, ka pirmo reizi tika veikta mācību evakuācija, kuras laikā no Mežaparka estrādes tika evakuēti vairāk nekā 17 000 cilvēku. Policijas priekšnieks norādīja, ka visu cilvēku evakuācija tika paveikta apmēram divās minūtēs.

Tāpat Ķuzis norādīja, ka, vērtējot aizvadīto nedēļu, var izdalīt divas vietas – Rīgu un pārējo Latviju. VP priekšnieks atklāja, ka reģionos tika aizvadīta netipiski mierīga nedēļa, ko viņš skaidroja ar to, ka liela daļa cilvēku no reģioniem bija ieradušies Rīgā uz Dziesmu un deju svētkiem, kur viņi visu enerģiju patērēja kultūras pasākumiem.

Savas runas noslēgumā Ķuzis pauda pateicību apmeklētājiem un dalībniekiem, norādot, ka cilvēki bija mierīgi, pacietīgi un izglītoti par drošību.

Savukārt VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons norādīja, ka gatavošanās šī gada svētkiem sākās jau nākamajā dienā pēc iepriekšējo svētku noslēguma, kad tika sākta riska analīze. Eklons pauda pateicību organizatoriem un dalībniekiem, kas bija gatavojušies «sliktākajiem scenārijiem».

Arī Eklons uzsvēra, ka citos svētkos nav bijuši tik organizēti un atbildīgi dalībnieki. Viņš piebilda, ka svētku pirmajā dienā bija novērojami daži nenozīmīgi pārkāpumi, taču svētku noslēgumā tādi vairs netika manīti un bija redzams, ka svētku dalībnieki ņēma vērā amatpersonu norādījumus.

Eklons skaidroja, ka VUGD katrā pasākumā piedalījās apmēram ar 30 cilvēku komandu, lai ārkārtas situācijās spētu acumirklīgi reaģēt un sākt glābšanas darbus.

Arī NMPD direktore Cipule norādīja, ka mediķiem šie bija vieni no mierīgākajiem svētkiem, kas aizvadīti. Viņa slavēja svētku dalībniekus, kas preventīvi bija parūpējušies par savu veselību, tādēļ nevienam dalībniekam nenācās nokļūt slimnīcā ar smagām veselības problēmām. Viņa gan piebilda, ka daži dalībnieki tika nogādāti ārstniecības iestādēs tālāku pārbaužu veikšanai.

Cipule skaidroja, ka visvairāk pie mediķiem vērsās dejotāji, kuri bija guvuši sasitumus vai sastiepumus.

Cipule arī pauda pateicību Latvijas Sarkanajam krustam, kas nodrošināja pirmās palīdzības sniegšanu svētku dalībniekiem.

Kā ziņots, XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI deju svētki norisinājās no 30.jūnija līdz 8.jūlijam, un tajos kopumā piedalījās vairāk nekā 42 000 dalībnieku. Šoreiz svētki notika Latvijas valsts simtgades zīmē.

Svētku noslēgumā svētdienas vakarā Mežaparka Lielajā estrādē izskanēja koncerts Zvaigžņu ceļā, kas noslēdzās ap pulksten 1.00, bet tam vēl sekoja vērienīgs sadziedāšanās pasākums, kas ilga līdz pat pirmdienas rītam.


Pievienot komentāru

Apstiprina izmaiņas dzīvnieku produktu tirdzniecības nosacījumos ES starpā

Valdība otrdien, 10.jūlijā, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par veterinārajām prasībām, kontroli un uzraudzību dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Vecāķos atrastas zilaļģes – iesaka nepeldēties

Saistībā ar strauju zilaļģu savairošanos Vecāķu pludmalē, pašvaldība aicina iedzīvotājus pagaidām atturēties no peldēšanās, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Aira Šmelde.

Investori ir optimistiski – biržu indeksi un naftas cenas kāpj

Akciju cenas pasaules biržās otrdien, 10.jūlijā, pieauga, ko veicināja investoru optimisms par gaidāmo firmu darbības rezultātu sezonu, sevišķi Savienotajās Valstīs.

Šovasar piektais Āfrikas cūku mēris konstatēts mājas cūkām Brocēnu novadā

Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma gadījums konstatēts piemājas saimniecībā Brocēnu novada Blīdenes pagastā. Slimība skārusi novietni ar piecām cūkām.

KNAB nesaskata noziegumu Mamikina apgalvojumā par Ušakova palīdžu fiktīvu nodarbināšanu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nesaskata iespējamu noziegumu Eiropas Parlamenta deputāta Andreja Mamikina apgalvojumā, ka Rīgas domē bijušas darbinieces, kuras skaitījās galvaspilsētas mēra Nila Ušakova palīdzes, bet patiesībā strādāja pie Mamikina

Strauji pieaug rakšanas darbu laikā izraisītu elektrotīkla bojājumu skaits

Šogad AS Sadales tīkls ir reģistrējusi 346 saimniecisko darbu veicēju izraisītus elektrotīkla bojājumus un, salīdzinot ar 2017.gada pirmo pusgadu, par 50% pieaudzis dažādu rakšanas un būvniecības darbu laikā bojātu kabeļu līniju skaits.

Pusotras nedēļas laikā 54 cilvēki lūguši pārskatīt centralizēto eksāmenu vērtējumus

Pusotras nedēļas laikā 54 eksāmenu kārtotāji lūguši pārskatīt rezultātus valsts pārbaudījumos, norāda Valsts izglītības satura centrā.

Skycop: Aviokompāniju streiki pieņemas spēkā; zaudējumi sasniedz sešus miljardus

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2018.gads avionozarei līdz šim nav bijis ne tuvu tik veiksmīgs. Šogad palielinājušās gan degvielas cenas, gan pieaudzis streiku skaits, kas Eiropas lidsabiedrībām rada aizvien lielākas problēmas.

NBS: Latvijas armijai tuvākajos gados svarīgi būs labi apmācīti karavīri

Latvijas armijai tuvākajā nākotnē svarīgākā būs nemitīga modernizācija un labi sagatavoti karavīri, tā Latvijas armijas 99.dzimšanas dienas rītā intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norāda Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Bankā: Cik lielu algu jāmaksā, lai varētu cerēt uz darbinieku

Uzņēmēju noskaņojums Latvijā pēdējā gada laikā ir stabils – liecina bankas Citadele un SKDS veiktais pētījums Citadele Index. Uzņēmēju noskaņojuma indeksa vērtība ir 51,47 punkti, kas liecina par piesardzīgu optimismu.

Gada inflācija sasniegusi 2,8%; degvielas cenām kāpums par 17,5%

Vidējais patēriņa cenu līmenis šī gada jūnijā, salīdzinot ar 2017.gada jūniju, palielinājies par 2,8% Precēm cenas pieauga par 2,5% un pakalpojumiem – par 3,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Šogad pļaujas laiks Latvijā plānojas divas nedēļas agrāk nekā ierasts

Ziemas mieži jau sasnieguši gatavības stadiju un līdzko pāries nokrišņi, uzsāksies ražas novākšana. Šogad pļaujas laiks Latvijā plānojas divas nedēļas agrāk nekā ierasts, secina lauksaimniecības uzņēmuma Baltic Agro speciālisti.

Izmaiņas 5.tramvaja un 5T.autobusa kustības maršrutā

Saistībā ar tramvaja sliežu nomaiņu Slokas ielas un Jūrmalas gatves krustojumā no šī gada 11.jūlija būs izmaiņas 5.tramvaja maršrutā, ziņo SIA Rīgas satiksme Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Baiba Bartaševiča.

Ekonomikas ministrija brīdina 62 OIK saņēmējus par nodokļu parādiem

Izteikti brīdinājumi par nodokļu parādiem 62 komersantiem, kuriem piešķirtas tiesības tirgot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, BNN informē Ekonomikas ministrijā.

IDB lūdz apsūdzēt PMLP amatpersonu par fiktīvas laulības organizēšanu

Iekšējās drošības birojs ierosinājis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonu par fiktīvas laulības organizēšanu.